phoneKontaktinformācija Ventspilīshadow

Reģistratūraphone636 24665
Darba laiks
                                    (darba dienās)
08:00 - 18:00

* Pierakstoties slimnīcas pakalpojumiem, esiet gatavi nosaukt vārdu uzvārdu, personas kodu un tālruņa numuru, lai varētu Jūs pierakstīt pakalpojumam un lai, nepieciešamības gadījumā, varētu ar Jums sazināties atkārtoti!

 

AMBULATORĀS SPECIĀLISTU KONSULTĀCIJAS UN DIAGNOSTISKIE IZMEKLĒJUMI

 

Saziņa ar Infekciju slimību nodaļu
     par Covid - 19: 25783999

 

 

Laboratorijas
darba laiki   phone636 22077

Darba dienās:07:30 - 15:30

 

Traumpunktsphone636 24721

 

Dzemdību nodaļaphone636 24404

 

Uzticības tālrunisphone636 20945

 

Tālrunis donoriemphone 636 32092



 

phoneKONTAKTINFORMĀCIJA TALSOSshadow

Reģistratūraphone632 59997*
Darba laiks 
(darba dienās)
08:00 - 16:30

*Ja neizdodas saziņa ar reģistratūru, nosūtiet kontaktinformāciju saziņai uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.  un Jums atzvanīsim.

 

 ** Pierakstoties slimnīcas pakalpojumiem, esiet gatavi nosaukt vārdu uzvārdu, personas kodu un tālruņa numuru, lai varētu Jūs pierakstīt pakalpojumam un lai, nepieciešamības gadījumā, varētu ar Jums sazināties atkārtoti!

 

AMBULATORĀS SPECIĀLISTU KONSULTĀCIJAS UN DIAGNOSTISKIE IZMEKLĒJUMI

 

Laboratorijas
darba laiki   phone632 91856

Darba dienās:07:30 - 15:30

      

Uzņemšanas nodaļaphone632 23350

Uzticības tālrunisphone636 20945
  

Bez iepriekšēja saskaņojuma ar slimnīcas vadību SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”  filmēt, fotografēt un veikt audio ierakstus slimnīcas telpās un teritorijā  ir aizliegts. Slimnīcas ēkās un teritorijā Ventspilī un Talsos izvietotas atbilstošas aizlieguma zīmes. Ierobežojumi noteikti nolūkā aizsargāt pacientu, apmeklētāju un darbinieku sensitīvo informāciju. 

VENTSPILS SLIMNĪCĀ DRĪZUMĀ BŪS PIEEJAMAS KLĪNISKĀ PSIHOLOGA AMBULATORĀS KONSULTĀCIJAS

Ikdienas skrējienā bieži vien nepievēršam uzmanību tam kā jūtamies, nepamanām organisma radītos signālus par pārslodzi, noglabājam sevī dažādus pārdzīvojumus, kā arī saskaramies ar spēcīgām emocijām situācijās, kurās zaudējam tuvinieku vai negadījumos daļu no sava ķermeņa, vai arī saskaramies ar smagu diagnozi, un ne vienmēr mēs spējam ar saviem iekšējiem pārdzīvojumiem tikt galā pašu spēkiem, tāpēc ir nepieciešama speciālistu palīdzība.

Psiholoģijas virzieni ir dažādi, tāpēc būtiski ir saprast, kādu palīdzību vēlies saņemt un pie kā būtu jāvēršas.

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Fizikālās terapijas un rehabilitācijas nodaļā šobrīd ir pievienojusies jauna speciāliste, klīniskā psiholoģe Marina Sokola-Nazarenko. Marina Ventspils slimnīcā darbu uzsāka septembra sākumā, konsultējot slimnīcas stacionāra pacientus, bet jau pavisam drīz atvērsim arī ambulatorās konsultācijas iedzīvotājiem ar iepriekšēju pierakstu slimnīcas reģistratūrā.

Vairāk par specialitātes atšķirībām un kādos gadījumos būtu jāgriežas pie klīniskās psiholoģes skaidrojām sarunā ar Marinu.

Kādi ir psiholoģijas veidi un kādā Jūs specializējaties?

Psiholoģijas virzienu ir daudz un tie joprojām attīstās un mainās. Pie mums Latvijā galvenie virzieni ir klīniskā un veselības psiholoģija, izglītības un skolu psiholoģija, organizāciju psiholoģija un juridiskā psiholoģija, bet pastāv arī sociālā psiholoģija, personības psiholoģija, attīstības psiholoģija, kognitīvā psiholoģija un daudz citi virzieni. Esmu saņēmusi maģistra grādu psiholoģijā un specializējusies klīniskajā psiholoģijā, un strādāju slimnīcā kā klīniskais un veselības psihologs, pamatojoties uz pierādījumiem balstītu praksi. Klīniskie un veselības psihologi strādā patstāvīgi vai multiprofesionālā komandā:

  • Veicot psiholoģiskās izpētes, lai identificētu klientu psihes funkcionēšanas īpatnības: kognitīvas sfēras, emocionālas un personības sfēras stiprās puses un grūtības;
  • Sniedzot psiholoģisko konsultēšanu, kur mijiedarbībā ar klientu/pacientu strādājam ar psiholoģiska rakstura problēmām, lai veicinātu klienta labklājību un izaugsmi dažādos dzīves posmos, sekmētu psihiskas veselības saglabāšanu, kā arī, lai identificētu faktorus, kas sekmē veselību, gan arī tos, kas ir saistīti ar slimību cēloņiem un reakciju uz slimību, slimības uztveri, uzvedību slimības laikā.

Šajā profesionālās darbības jomā praktizējošie psihologi pievēršas plaša spektra psihiskās un fiziskās veselības problēmām, klienta psiholoģiskajām grūtībām, tai skaitā psiholoģisko riska faktoru un aizsargājošo resursu identificēšanai un to izmantošanai problēmas mazināšanai.

Kādās iestādēs ierasti strādā klīniskais psihologs?

Klīniskās un veselības psiholoģijas profesionālās darbības jomā praktizējošie psihologi var strādāt ārstniecības un rehabilitācijas iestādēs, tai skaitā krīzes centros, specializētajās izglītības iestādēs, ieslodzījuma vietās, glābšanas dienestos, bērnu tiesību aizsardzības iestādēs, pašvaldības iestādēs, piemēram, Bāriņtiesās, sociālos dienestos, kā arī komisijās pie valsts iestādēm, piemēram, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā, un pašvaldību iestādēs, piemēram, pedagoģiski medicīniskajā komisijā. Tāpat ir privāti praktizējošie psihologi.

Kas ir klīniskā psihologa pacients/klients?

Klīniskās un veselības psiholoģijas jomā strādājošo klienti ir fiziskas personas (bērni un pieaugušie). Jebkurš cilvēks – bērni un pieaugušie, ar dažādām psihiskās veselības problēmām, dažādām psiholoģiskām un emocionālām grūtībām, tai skaitā indivīdi, kas pārdzīvo psiholoģiska rakstura grūtības saslimšanu gadījumos, kā arī krīzes vai traumatiskas pieredzes situācijās, bērnu vecāki, kuri piedzīvo grūtības audzināšanā.

Kā pacients nonāk pie psihologa ārstniecības iestādē?

Pacients/klients var vērsties pēc palīdzības pats vai ar nosūtījumu no cita speciālista. Psihologa apmeklējums ir brīvprātīgs. Visbiežāk psihologa pakalpojumu pasūtītājs, atkarībā̄ no darbības vides, var būt ārsts, ārstniecības, sociālā dienesta vai tiesībsargājošā iestāde, bērna vecāks, pedagogs vai arī pieaugušais klients. Taču, jāatceras, ka psihologs nav visvarens un, zinot par savas kompetences ierobežojumu, var arī atteikties no pasūtījuma, ja tas ir ārpus viņa kompetences.

Ar ko sadarbojās klīniskais psihologs?

Klīniskās un veselības psiholoģijas speciālisti sadarbojas ar dažādu specializāciju ārstiem, sociāliem darbiniekiem, sociāliem pedagogiem, pedagogiem, bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem, juristiem un policistiem, u.c. atbilstoši videi, kurā strādā.

Cik ilgi ilgst viena konsultācija?

Vidēji viena konsultācija ilgst 45-50 min. (līdz 60 min.), bet izpētes gadījumā līdz 1 st. 30 min. Bet jāatceras, ka visbiežāk ar vienu konsultāciju sadarbība neaprobežojās un emocionāla rakstura grūtību mazināšanai ir nepieciešams ilgāks laiks.

Cik bieži notiek konsultācijas un psiholoģiskās izpētes konsultācijas?

Ieteicamais konsultāciju sniegšanas periods būtu vismaz 8-10 konsultācijas, izpētes gadījumos no 3 līdz 6 reizēm, ieskaitot atgriezeniskās saites konsultāciju par izpētes rezultātiem. Krīzes gadījumos tā var būt 1-2 konsultācijai. Vispārpieņemtā prakse ir tāda, ka klients apmeklē psihologu vienu reizi nedēļā. Protams, stacionāra pacientiem psihologa pakalpojums tiek sniegts tik bieži un tik daudz, cik tas ir iespējams, kamēr pacients atrodas slimnīcā.

Kā sagatavoties vizītei pie psihologa?

Situācijas kādos gadījumos cilvēks griežas pie psihologa ir dažādas, tāpēc nav vienota pamācība ko darīt un ko ņemt līdzi. Būtībā aicinu ņemt līdzi dažādus slēdzienus no speciālistiem, ja tādi ir, saistībā ar konkrēto problēmu. Nevajadzētu ņemt līdzi gadiem krātas medicīnas vēstures izrakstus. Informācijas pārbagātība ne vienmēr varēs palīdzēt izprast konkrētā gadījuma ietekmējošos faktorus.

Kad būs pieejamas ambulatorās konsultācijas?

Aktualizēta informācija 1.10.2020. : Ambulatorās konsultācijas ir pieejamas ar iepriekšēju pierakstu slimnīcas reģistratūrā.

Uzsveru, ka ne visos gadījumos ir nepieciešams nosūtījums no speciālista, jo pie manis var vērsties arī cilvēki (bez nosūtījumiem), kuri vēlas izprast, ko viņi varētu darīt savas problēmas risināšanas labā.

18.09.2020.