phoneKontaktinformācija Ventspilīshadow

Reģistratūraphone636 24665
Darba laiks
                                    (darba dienās)
08:00 - 18:00

* Pierakstoties slimnīcas pakalpojumiem, esiet gatavi nosaukt vārdu uzvārdu, personas kodu un tālruņa numuru, lai varētu Jūs pierakstīt pakalpojumam un lai, nepieciešamības gadījumā, varētu ar Jums sazināties atkārtoti!

 

AMBULATORĀS SPECIĀLISTU KONSULTĀCIJAS UN DIAGNOSTISKIE IZMEKLĒJUMI

 

Saziņa ar Infekciju slimību nodaļu
     par Covid - 19: 25783999

 

 

Laboratorijas
darba laiki   phone636 22077

Darba dienās:07:30 - 15:30

 

Traumpunktsphone636 24721

 

Dzemdību nodaļaphone636 24404

 

Uzticības tālrunisphone636 20945

 

Tālrunis donoriemphone 636 32092



 

phoneKONTAKTINFORMĀCIJA TALSOSshadow

Reģistratūraphone632 59997*
Darba laiks 
(darba dienās)
08:00 - 16:30

*Ja neizdodas saziņa ar reģistratūru, nosūtiet kontaktinformāciju saziņai uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.  un Jums atzvanīsim.

 

 ** Pierakstoties slimnīcas pakalpojumiem, esiet gatavi nosaukt vārdu uzvārdu, personas kodu un tālruņa numuru, lai varētu Jūs pierakstīt pakalpojumam un lai, nepieciešamības gadījumā, varētu ar Jums sazināties atkārtoti!

 

AMBULATORĀS SPECIĀLISTU KONSULTĀCIJAS UN DIAGNOSTISKIE IZMEKLĒJUMI

 

Laboratorijas
darba laiki   phone632 91856

Darba dienās:07:30 - 15:30

      

Uzņemšanas nodaļaphone632 23350

Uzticības tālrunisphone636 20945
  

Bez iepriekšēja saskaņojuma ar slimnīcas vadību SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”  filmēt, fotografēt un veikt audio ierakstus slimnīcas telpās un teritorijā  ir aizliegts. Slimnīcas ēkās un teritorijā Ventspilī un Talsos izvietotas atbilstošas aizlieguma zīmes. Ierobežojumi noteikti nolūkā aizsargāt pacientu, apmeklētāju un darbinieku sensitīvo informāciju. 

Veselības aprūpe – tiesībsarga prioritāte

Veselības aprūpe – tiesībsarga prioritāte

Latvijas Republikas tiesībsargs par savu prioritāti 2014. gadam ir noteicis veselības aprūpes jautājumu risināšanu. Šī mērķa īstenošanai tiesībsargs šogad izveidoja konsultatīvo padomi, kuras sastāvā darbojas arī Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egija Širova.

Vēršas pie tiesībsarga

E. Širova atgādina, ka Latvijas slimnīcu vadītāji šovasar aktualizēja jautājumu par neadekvāti zemo finansējumu veselības aprūpei, kā rezultātā cieš pacients – viņam uz nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu jāgaida garā rindā, kā arī nav skaidrības, kādi pakalpojumi viņam pienākas. Slimnīcu vadītāji vērsās pie tiesībsarga ar lūgumu, lai viņš izskata, kā notiek veselības aprūpes finansēšana un pakalpojumu plānošana un kas iedzīvotājiem būtu jānodrošina atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei.

Satversmes 111. pants nosaka, ka «valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu». Tai pašā laikā nav skaidri definēts, ko nozīmē šis minimums. «Man ir liels prieks, ka Tiesībsargs atsaucās šai problemātikai un šo jautājumu risināšanu ir noteicis kā prioritāti 2014. gadam,» sacīja E.Širova.

Sadarbības rezultātā tiesībsargs izveidoja konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir Tiesībsarga biroja juristi, zvērināti advokāti, pārstāvji no Pacientu ombuda, Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Slimnīcu biedrības un citi veselības aprūpes nozares speciālisti. Padomē nav politiķu un veselības aprūpes sistēmas veidotāju.

Izdara secinājumus

Līdzšinējā darba rezultātā tiesībsargs un padome nonākusi līdz konkrētiem secinājumiem. Viens no galvenajiem secinājumiem: šī brīža likumdošana, Ministru kabineta (MK) noteikumi un normatīvie akti ir pretrunā ar Satversmes 111. pantu. Jo ar MK noteikumiem, kas regulē attiecības starp valsti un ārstniecības iestādēm, tiek noteikta vesela virkne ierobežojumu uz pakalpojumiem iedzīvotājiem, bet nepietiekamais finansējums rada nepieļaujami garas gaidīšanas rindas, tādēļ pacienti nevar savlaicīgi saņemt veselības aprūpi. Tikmēr daudzi pakalpojumi, tai skaitā neatliekamā medicīniskā palīdzība, it kā tiek garantēti, taču tikai ar pacienta līdzmaksājumu.

«Šāda situācija nav pieļaujama – ka MK noteikumi ierobežo Satversmi. Ja valsts kaut ko garantē, tad tas ir jāgarantē ikvienam neatkarīgi no viņa tautības, sociālā stāvokļa un maciņa biezuma. Te nevar būt runa par kaut kādiem maksājumiem un līdzmaksājumiem. Turklāt šobrīd līdzmaksājumi ir tik augsti, ka aptuveni 40% mūsu valsts iedzīvotāju tos nevar atļauties,» uzsver E.Širova.

Minimums nav definēts

Otrs būtiskākais secinājums ir tāds, ka nekur nav definēts, kas ir šis veselības aprūpes minimums, proti, kādi veselības aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti iedzīvotājam, kuram ir gadījušās veselības problēmas. Šobrīd Veselības ministrija, lai labotu situāciju, izstrādā veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kur tiek runāts par veselības apdrošināšanu.

Tikmēr Tiesībsarga konsultatīvā padome vēlas panākt, ka likumprojektā būtu definēts arī veselības aprūpes pakalpojumu minimums. Padome uzskata, ka veselības aprūpes sistēmai ir jāizriet tieši no pacienta vajadzībām un viņam ir jāsaprot, kā viņš var nokļūt līdz vajadzīgajam pakalpojumam, sākot no ģimenes ārsta, beidzot ar stacionāro palīdzību un rehabilitāciju.

Situācija ir kritiska

Nav pieņemama šībrīža situācija, ka cilvēkam garo gaidīšanas rindu dēļ uz diagnozes noteikšanu jāgaida vairākus mēnešus, kas atsevišķu saslimšanu gadījumā ir kritiski ilgs laiks. Nebūtu pieļaujams likt gaidīt rindā pacientam ar onkoloģisku saslimšanu simptomiem, taču šobrīd visi pacienti gaida vienā rindā, neatkarīgi no tā, cik aktuāla ir viņa problēma. Nekur nav noteikti pieļaujamie gaidīšanas termiņi. Piemēram, uz endoprotezēšanas operāciju cilvēkam jāgaida vairākus gadus, kā rezultātā viņš visu šo laiku nevar normāli pārvietoties un viņa dzīves kvalitāte ir ārkārtīgi zema, sašutumu pauž E.Širova.

Tas pats attiecas uz rehabilitācijas pakalpojumiem. Pēc nopietnām avārijām vai traumām rehabilitāciju nepieciešams uzsākt tūlīt pēc ārstēšanas procesa slimnīcā, taču realitātē nepietiekamā finansējuma dēļ uz rehabilitāciju dažkārt jāgaida pusgads, pat gads. Arī maziem bērniem ar fiziskiem defektiem, kuriem pēc ārsta rekomendācijām rehabilitācijas kursu būtu nepieciešams iziet katru mēnesi, valsts to nodrošina tikai reizi pusotrā gadā.

«Tas nozīmē, ka veselības aprūpes sistēma nav vērsta uz palīdzību iedzīvotājiem un to, lai viņus atgrieztu darba tirgū,» norāda Ventspils slimnīcas vadītāja. Veidojas tendence, ka cilvēki cenšas nokļūt slimnīcā, kur palīdzība tiek nodrošināta uzreiz, bez rindām, kaut arī palīdzība būtu sniedzama ambulatorā kārtībā, ja vien sistēma būtu draudzīga pacientam.

Līdzmaksājumi ir jāmazina

E.Širova uzskata, ka no iedzīvotājiem nedrīkst ņemt līdzmaksājumus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas gadījumos. Šeit kā precedentu var minēt Maximas traģēdiju, kad cieta cilvēki un Veselības ministrija uzskatīja, ka nav ētiski no šiem cilvēkiem ņemt līdzmaksājumus par ārstēšanu, kaut gan pati savā likumdošanā tos ir noteikusi. Tai pašā laikā slimnīcā tiek ievests avārijā cietis pacients, kuram tā ir tāda pati traģēdija, un sanāk, ka no šāda pacienta ir ētiski ņemt līdzmaksājumu par neatliekamās palīdzības sniegšanu.

Savukārt ambulatorajiem pakalpojumiem un izmeklējumiem būtu jānosaka simboliska samaksa. Nosakot pakalpojumu minimumu, būtiski būtu noteikt valsts apmaksātās profilaktiskās programmas, lai savlaicīgi diagnosticētu dažādas saslimšanas un uzsāktu to ārstēšanu.

Visus priekšlikumus tiesībsarga konsultatīvā padome plāno izstrādāt tuvāko pāris mēnešu laikā, rosinot veikt izmaiņas likumā, lai iedzīvotājs, to lasot, viennozīmīgi saprastu, kāds veselības aprūpes minimums viņam pienākas un – kādos termiņos.

«Nedrīkst būt situācija, ka pacientam objektīvi vajag, bet viņš netiek slimnīcā vai uz izmeklējumu, jo kvotas ir beigušās. Cerams, ka jaunā valdība ar jauno veselības ministru priekšgalā tomēr noteiks, ka mūsu valstī galvenais ir cilvēks,» cerību pauž E.Širova.

 

2013.gada 18.decembrī