SIA “Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāja J.Lāčā sniegtais skaidrojums par būtiskākajām problēmām veselības aprūpes nozarē un nākotnes prognozēm.
Galvenie iemesli, kas veselības aprūpes nozari noveduši pašreizējā stāvoklī.
Krīzes situācija, līdz kurai šobrīd nonākusi veselības aprūpes nozare, ir ilgtermiņā valstiskā līmenī nesakārtotu jautājumu rezultāts. Noteikti ne vienīgais, bet galvenais iemesls šai situācijai ir ilgstoši nepietiekamais valsts finansējums veselības aprūpes nozarei. Pozitīvi, ka pēdējā laikā ir celtas medicīnas darbinieku algas, tādējādi mazinot spriedzi un palīdzot noturēt speciālistus darbam slimnīcā, tomēr tas nebūt neatrisina situāciju. Atalgojums nav vienīgā izmaksu pozīcija, skatoties uz veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu struktūru. Kopumā ņemot, Latvijā ir vienas no zemākajām izmaksām uz vienu pacientu Eiropā, tāpēc ir nekorekti runāt par it kā neefektīvu slimnīcu tīklu u.tml.
Otrs aspekts, kas ilgtermiņā radījis negatīvu ietekmi, ir cilvēkresursu problēma, - un īpaši vēlos uzsvērt māsu nepietiekamību. Māsu profesijas prestiža celšana un jaunu māsu sagatavošana nav atrisināma lieta ne vienā mēnesī, ne gadā. Mediķu trūkums ārstniecības iestādēm nozīmē papildu izdevumus – jo, lai nodrošinātu visu posteņu darbību, personālam jāstrādā un slimnīcai jāapmaksā virsstundas, savukārt personālam tā ir pārslodze un izdegšana.
Treškārt, arī pati veselības aprūpes nozares finansēšanas kārtība, manuprāt, ir uzlabojama. Ir skaidri redzams un to pat neviens neapstrīd, ka daļa tarifu jau gadiem nav pārrēķināti un nesedz faktiskās, arvien pieaugošās izmaksas. Tā vietā, lai tarifus pārskatītu un ārstniecības iestādes varētu plānot un organizēt savu darbu, uz to tiek pievērtas acis un finansējums tiek meklēts tikai tad, kad situācija jau ir kritiska. Tā nav ilgtspējīga plānošana, savukārt slimnīcām tas nozīmē nepārtrauktu darbu krīzes apstākļos. Pati papildu budžeta līdzekļu sadales sistēma, manuprāt, arī nav korekta. Tam, kam lielāki zaudējumi, ir lielākas iespējas saņemt lielāku kompensāciju, un otrādi. Tas neveicina vēlmi optimizēt izmaksas un strādāt vēl efektīvāk. Izskatās, ka esošā sistēma, kad nav skaidru spēles noteikumu, un naudas maka turētājs kā tāds salavecis pēc viņam vien zināmiem noteikumiem dala dāvanas un pabalstus, kādam ir izdevīga. Slimnīcām un pacientiem tā noteikti nav.
Nepietiekamā valsts finansējuma ietekme uz slimnīcas darbību un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Protams, ka finansējuma trūkums ietekmē slimnīcas darbību un pacientus. Joprojām turpinām sniegt neatliekamo palīdzību, un pacientiem šajā ziņā nav izmaiņu ne pieejamības, ne kvalitātes ziņā. Vistiešāk pacienti to izjūt saistībā ar valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu pieejamību – palielinās rindas, un līdz ar to, tāpat kā citās ārstniecības iestādēs, ja nepieciešams pakalpojumu saņemt ātrāk, tas bieži vien iespējams tikai par maksu.
Ja valsts finansējums nepieaug atbilstoši pakalpojumu faktisko izmaksu pieaugumam, tad diemžēl, lai turpinātu nodrošināt slimnīcas darbību, nav citas iespējas kā pārskatīt izmaksu pozīcijas, ko jau esam vairākkārt īstenojuši. Ir pārskatītas slodzes, apturēti remontdarbi, tiek darīts tikai pats nepieciešamākais, neveicot ieguldījumus infrastruktūrā. Vēlos uzsvērt, ka īstermiņā tā ir iespējams kādu laiku strādāt, bet tas nav ilgtermiņa risinājums. Infrastruktūra noveco, un, ja pakāpeniski tajā netiek veikti ieguldījumi, tad kādā brīdī tā var pārstāt funkcionēt un tas prasīs ievērojami lielākas investīcijas. Slimnīcas atbalsta personālam nav veikta algu indeksācija, lai gan inflācijas līmenis ietekmē ikvienu, līdz ar to arī vērojama lielāka kadru mainība. Dažādas veselības aprūpes darbinieku motivācijas programmas, ko saskaņā ar slimnīcas cilvēkresursu attīstības programmu iepriekš bija iespējams īstenot, šobrīd ir ierobežotas, un man kā vadītājam atliek cerēt uz darbinieku sapratni un valdības līmenī – uz racionāliem lēmumiem, izvirzot veselības aprūpes nozari kā prioritāti ne tikai vārdos, bet arī darbos.
Šie ir krīzes apstākļu lēmumi un krīzes situācija, kādā nav iespējams sekmīgi strādāt ilgtermiņā.
Nākotnes prognozes.
Kā zināms, tad piešķirtais papildu finansējums ir tikai šim gadam, un tas nozīmē, ka pēc būtības tā ir ugunsgrēka dzēšana. Piešķirtie līdzekļi vien daļēji kompensē slimnīcas zaudējumus. Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca iepriekšējos gados ir strādājusi ar nelielu peļņu, veidojot uzkrājumus, kas ļauj pārdzīvot šo gadu. Bet, ja nākotnē nekas nemainās un šobrīd tiešām vēl nav zināms, ar kādu finansējumu slimnīcas var rēķināties nākamajā gadā, tad nāksies pieņemt daudz kardinālākus lēmums.
Pirmkārt, šobrīd, protams, valstiskā līmenī ir nepieciešams steidzami risināt finansējuma jautājumu un stabilizēt Latvijas slimnīcu finansiālo stāvokli. Otrkārt, ir jābūt skaidrībai par nākotni. Diemžēl šī gada budžets attiecībā uz veselības aprūpi bija brāķis, un to pierāda arī šī papildu finansējuma nepieciešamība. Nav runas par vienu vai atsevišķām ārstniecības iestādēm, tā ir krīze nozarē kopumā. Es atļaujos cerēt, ka valdība kopumā saprot un redz gan šo problēmu, gan risinājumus un nākamajā gadā pie jautājuma par pamatlietu nodrošinājumu mums vairs nebūs jāatgriežas, lai slimnīcas spētu nodrošināt savu darbību, nodrošinot pacientiem veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Foto - F64 Photo Agency
