Medicīnas nozares - rehabilitācijas – vēsture pasaulē ir apmēram simts gadus sena. Latvijā tā aptver gadsimta trešdaļu – aptuveni trīsdesmit gadus.
Jau kādu laiku vērojama tendence izmantot rehabilitācijas pasākumus profilaktiskos nolūkos. Šādā aspektā nozares vēsturei Ventspilī ir senāka vēsture. Tā saistāma ar pilsētai dabas doto priekšrocību – īpaši veselīgu klimatu. Tas izsenis atzīts par ļoti labvēlīgu ne vien dažādu slimību ārstēšanā un profilaksē, bet arī vienkārši ilga veselīga mūža nodzīvošanā. Ziņas par Ventspils teicamo klimatu dažādos rakstītos avotos parādās jau 19. gs. 1. pusē. Šajā laikā Ventspils bijusi iecienīta peldvieta, ko ik gadu apmeklējuši ap 300 viesu peldsezonas laikā.
Nozīmīgs fakts Ventspils medicīnas un rekreācijas attīstības vēsturē ir Krievijas impērijas laikā izveidotās Bērnu kaulu tuberkulozes sanatorijas darbība 1900. – 1915. g. Lai gan pašu ventspilnieku medicīniskajā aprūpē sanatorijai nebija nekādas nozīmes, tādas izveidošana tieši Ventspilī apliecina veselīgā klimata un jūras tuvuma labvēlīgo ietekmi uz dzīves kvalitāti.
19./20. gs. mijā ar valsts (Krievijas impērijas), pilsētas pašvaldības un privātās uzņēmējdarbības apvienotiem resursiem aizsākas Ventspils kā rekreācijas vietas veidošana un popularizēšana. Jūrmalas kāpās vienmēr darbojās kūrmāja, kas ne vien padarīja ērtāku apmeklētāju peldēšanos un sauļošanos, bet piesaistīja publiku arī ar dažādiem muzikāliem un saviesīgiem pasākumiem.
20. gs. sākumā pilsētas pašvaldība mēģina izveidot plašu sanatoriju, kas, kā formulēts idejas mērķos, ļautu Ventspilij sasniegt lielāko Eiropas kūrortu popularitāti, bet visam svītru pārvelk 1. pasaules karš (1914-1918).
Starpkaru periodā klimatterapiju kā svarīgu profilakses un rehabilitācijas sastāvdaļu papildina sports. Pēckara jauniešu vidū īpaši populāra ir riteņbraukšana, vieglatlētika, bokss. Pāri visam – futbols, Ventspilī darbojas veselas piecas spēcīgas futbola komandas.
Jaunā pēckara laikmeta dzīves kvalitātes prasības tiek ņemtas vērā, kad pašvaldība 1930. gadā izstrādā vērienīgu projektu – peldu iestādes būvi, gan nevis pludmales teritorijā, bet toreizējā pilsētas centrā – Skolas ielā. Tajā bija plānotas pirtis, medicīnas un hidroterapijas nodaļa ar daudzveidīgām ūdensprocedūrām un masāžām, tādējādi pilsēta iegūtu modernu atpūtas, higiēnas un medicīnas iestādi. Projekts paliek nerealizēts, jo sākas vispasaules lielā ekonomiskā krīze.
1930. gadu 2. pusē Latvijā lielu popularitāti gūst iekšzemes tūrisms. Ventspils pašvaldība dažādos veidos reklamē Ventspili kā savdabīgi skaistu kūrorta pilsētu. Ventspils relaksētā noskaņa, koptie parki un apstādījumi, tīrā pludmale, sveķu smaržas pielietais priežu mežs ir tie faktori, kas labvēlīgi ietekmē garīgo veselību. Kā rakstīts pilsētas pašvaldības izdotajā reklāmas bukletā, “…Ventspilī savienojas kūrorts, pilsētas un lauku smalkums un mežu idilliskais skaistums. Neaizmirstamu iespaidu atstāj zvejnieku dzīves kolorīts. Dzīve Ventspilī ir klusa, mierīga un lēta…”.
1939. gada 8. jūlijā Ventspilī atklāj jaunu peldu un ūdensdziedniecības kompleksu – Silto jūras vannu iestādi. Ūdens pievadīšanai no jūras ierīkots 650 m garš ūdensvads. Ēkas pagrabā ierīkotas iekārtas ūdens uzsildīšanai. Darbojas restorāns.
Pilnvērtīgu iestādes darbu pārtrauc 2. pasaules karš. Pēc otrās padomju okupācijas 1945. gada maijā, Silto jūras vannu iestāde tiek nodota PSRS bruņoto spēku rīcībā, un tajā darbojas kara hospitālis. Ventspils kļūst par Padomju Savienības rietumu pierobežas zonu, un pieeja jūrai un pludmalei bija visai ierobežota. Iespējams, tāpēc arī vairākas 1970. gadu sākumā plānotās sporta un veselības iestādes ( trīsstāvu ēka ar peldbaseinu Pārventā, peldbaseins ar dažādiem dziedniecības kabinetiem Medņu ielā) netiek uzbūvētas.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ventspilī sākas jauns posms rekreācijas un rehabilitācijas nozaru attīstībā.
Avots: Ventspils muzejs.